Par Dienu

Komentāri: 9
Rakstīt komentāru
Nosūtīt saiti Drukāt

Cienījamo lasītāj!

Jau 20 gadu laikraksts „Diena” ir Latvijas sabiedrības vērtība, un arī šajos laikos, kad šķiet – dzīvē daudzās jomās bieži vien trūkst stabilitātes, „Diena” ir tā, kuras rakstītajam vārdam var uzticēties, kura nekad un nekāda spiediena priekšā nepadosies un ar kuras profesionālo līmeni var droši rēķināties. Šajos gados ir mainījušies redakto¬ri un žurnālisti, mainījušies avīzes formāti, pirmo lappušu galvenie temati un problēmu akcenti, taču tas, kas nemainās, ir nerimtība rakstīt un rūpēties, lai mēs dzīvotu labākā Latvijā. Latvija kā neatkarīga valsts, iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā – „Diena” ir atbalstījusi šos procesus, un ar to mēs lepojamies. Taču šodien ne mazāk svarīgi ir, lai mēs varētu lepoties ar izglītotiem jauniešiem, veiksmīgiem uzņēmējiem un atbildīgiem politiķiem.   

Daudzi tagad jautā – kāpēc gan lasīt avīzes? Kāpēc tās jāabonē un jāpērk, ja ziņas var lasīt internetā gandrīz par baltu velti, bet ar izklaidi nodrošina televīzijas? Taču lasīt avīzi – tas nozīmē uz brīdi piesēst un padomāt, iedziļināties un saprast, kurp mēs steidzamies, kādus ceļus izvēlamies un vai tie maz ir īstie. „Diena” vairs nav tikai jaunākās ziņas, kā tas bija deviņdesmitajos gados. „Diena” ir iespēja izprast procesus, saskatīt kopsakarības un izdarīt secinājumus par virzību dažādās jomās – vai tā būtu politika, izglītība, kultūra vai globāli notikumi. Šāda izpratne raksturo domājošus cilvēkus, domājošu nāciju, un tāda ir vajadzīga Latvijai.  

No nākamā gada laikraksts „Diena” kļūs pamanāmi biezāks. Tas nozīmē gan lielāku tematisko daudzveidību, gan problēmu dziļāku analīzi. „Diena” kļūs arī praktiskāka, avīzes slejās būs atrodams vairāk padomu, vairāk tiks aprakstīta dažādu cilvēku pieredze, kā rīkoties, kā dzīvot. Bet galvenais – īpašās reportāžās „Diena” piedāvās plašāku notikumu un procesu redzējumu, saprotot, ka Latvija ir savstarpēji mijiedarbīgās Eiropas un pasaules sastāvdaļa. Bieži vien tieši šādā redzējumā rodamas atbildes, kuru neesamības dēļ mūsu valsts kuļas uz vietas, nekādi netiekot uz priekšu.

Lieciet punktu neziņai! – tāds ir „Dienas” aicinājums.

Ar cieņu - Guntis Bojārs, „Dienas mediju” galvenais redaktors

--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

2009.gada nogale

Lai mums kopā piepildās visas ieceres!

Jaunais gads parasti sākas ar jaunu apņemšanos, jaunām iecerēm, jaunām idejām.
Ar laikraksta jauno apņemšanos, kas tika izteikta ar vērtību vārdiem, Dienas lasītāji jau iepazinās pagājušā gada nogalē (sīkāk lasi zemāk). Šo gadu Diena iesāk ar jaunām iecerēm un idejām, kuras no šodienas ik rītu varēsit redzēt savā laikrakstā.

Lai Tev, lasītāj, šogad laikraksts būtu ērtāk lietojams, esam to mazliet «pārbūvējuši»:

  • Ik dienas laikraksta 2.-3. lappusē būs iespēja iepazīties gan ar Dienas autoru, gan debatētāju viedokļiem. Labprāt uzklausīsim arī Tavu viedokli gan par karstākajiem ziņu tematiem, gan norisēm Latvijā un pasaulē: raksti:diena@diena.lv jeb madara.fridrihsone@dienasmediji.lv.
  • Ērtāk izkārtotas arī Dienas ziņu lapas, īpaši nešķirojot notiekošo reģionos, galvaspilsētā, ekonomikā vai politikā, jo viss, kas ir aktuāli, būtiski un interesanti - būs Dienā.
  • Dienas ārzemju ziņu lapās turpināsim sekot norisēm gan tuvējās, gan tālākās zemēs. Kopā ar Dienu un tās speciālkorespondentu Ati Klimoviču pabūsit Latvijai svarīgajos karstajos un arī mazliet «vēsākos» reģionos.
  • Sporta ziņu lapas lasot, esam pārliecināti: šogad mums kopā būs par ko turēt īkšķus! Būsim klāt gan Olimpiskajās spēlēs Vankūverā, gan citās lielāka un mazāka mēroga sporta norisēs. Mums būs ar ko lepoties!
  • Latvijā ir daudz cilvēku, kuri arī šīs dižķibeles laikā nav zaudējuši dūšu, kuri ar savu aktīvo rīcību spēj iedvesmot arī līdzcilvēkus. Cilvēki, kas ar savu darbu un aktivitātēm vairo savu un sabiedrības labklājību, tie, kas dara un sniedz iedvesmu: ar šādiem cilvēkiem iknedēļu varēsit tikties sava laikraksta lappusēs. Ja tādus zināt un gribat, lai par viņiem uzzina arī citi, rakstiet:guntis.bojars@dienasmediji.lv.
  • Derēs gan atslodzei, gan arī praktiskai pielietošanai: laikraksta jau tradicionālās Mājokļa, Dzīvesstila, Dabas, Mājdzīvnieku, Tūrisma, Atklājumu un Tehnoloģiju lapas.
  • No 9.janvāra pie sava lasītāja atgriežas Kultūras Diena - iknedēļas pielikums, kas piedāvās informāciju par kultūras dzīves aktualitātēm, to analīzi un diskusiju vidi. Lielā intervija, sleja, spilgtāko kultūras notikumu recenzijas Latvijā, būtiski kultūras notikumi ārzemēs, domas, tendences, jaunākās grāmatas, iknedēļas kultūras afiša un arī Latvijas prozaiķu darbi - tas viss Kultūras Dienā. Kultūras Diena šogad iznāks sestdienās.
  • Lietišķā Diena - daudzveidīgāka lasāmviela! No 8.janvāra katru piektdienu Dienas Lietišķā komplekta un Dienas biznesa abonenti saņems unikālu žurnālu, kur apvienotas abu mediju labākās prasmes. Jaunajā Lietišķajā Dienā - aktuāli un padziļināti par ekonomikas aizkulisēm un biznesiem, pārsteidzoši par cilvēkiem un uzņēmumiem, noderīgi ieguldījumu, tehnoloģiju, auto, izklaižu u.c. izvēlē. Daudzveidīga lasāmviela biznesa līderiem, ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem un citiem, kam interesē norises ekonomikā!
  • Nedēļas žurnālā SestDiena: joprojām pārbaudītas vērtības: aktuāli cilvēki, tēmas un notikumi. Analīze, pētījumi, atklājumi, dzīvesstāsti, iedvesmas stāsti un neparasti stāsti. Vēstures liecības, horoskopi, ceļojumi un, protams, joki. Parādīsies arī jauni akcenti: spilgtas intervijas, veiksmes stāsti, cilvēki, kuri nepadodas. Jaunajā gadā nevienam nelīmēsim etiķetes, dalot savējos un svešajos vai labajos un sliktajos, bet piedāvāsim vielu pārdomām un ļausim katram pašam izdarīt secinājumus. Un, protams, SestDiena būs arī biezāka - 64 lappuses - tas jau ir kārtīgs nedēļas žurnāls!

Paldies daudzajiem abonentiem, kas saglabājuši uzticību savai Dienai arī šogad!
Ar ikdienas karstajām ziņām joprojām varēsit iepazīties portālā diena.lv, bet izvērstāka, padziļinātāka, ekskluzīva un aktuāla lasāmviela būs lasāma Dienā. Tāda būs Diena šogad: Gudri. Godīgi. Cilvēcīgi.

Tava Diena

--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

2009.gada 2.decembrī

No 2.decembra laikraksta Diena galvenās redaktores amatā iecelta Dace Andersone, bijusī laikraksta Dienas bizness galvenā redaktore. No 2009.gada 9.oktobra viņa bija laikraksta Diena galvenās redaktores pienākumu izpildītāja, informē uzņēmuma Dienas mediji pārstāvji.

Tuvākajā laikā tiks paziņots laikraksta Dienas bizness jaunā galvenā redaktora vārds, un līdz tam galvenā redaktora pienākumu izpildītāja būs Indra Lazdiņa, Dienas biznesa attīstības projektu redaktore, ilggadēja ziņu redaktore.

D.Andersone Dienas biznesa galvenās redaktores amatā stājās 2008.gada 1.februārī. Dienas biznesa redakcijā viņa strādā vairāk nekā 12 gadu: 2006.gadā bija galvenās redaktores p.i., veikusi šī laikraksta izpildredaktores pienākumus, pirms tam strādājusi kā ziņu redaktore, pielikumu redaktore un korespondente.

D.Andersone žurnālistikā darbojas 19 gadu, darba gaitas sākusi privātajā radiostacijā RadioAA un izdevumos Atmoda Atpūtai, Vakara Ziņas.

Izglītību ieguvusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē un Bonnier Media University Zviedrijā.

D.Andersone norāda, ka ir pagājuši teju divi mēneši, kopš kā laikraksta Dienas bizness galvenā redaktore uzņēmās veikt Dienas galvenā redaktora pienākumus. Tas darīts ar vienu vienīgu pamatojumu - "neatkarīgi no pārmaiņām, lasītājs vēlas saņemt un lasīt savu Dienu". "Atzīšos godīgi: šis lēmums man nebija viegls, jo nākas šķirties no «mana» Dienas biznesa, ar kuru kopā esmu bijusi jau 12 gadu, no savas komandas. Tomēr šai laikā Diena un tās komanda arī ir kļuvusi par "manējo". Kas šai laikā izdarīts? Mēs esam kopā izstrādājuši un nākuši klajā ar trim vērtību vārdiem - "Gudri. Godīgi. Cilvēcīgi.". Šobrīd Dienas komanda aktīvi strādā pie tā, lai no jaunā gada piedāvātu tādu laikraksta saturu, kas atbilstu mūsu vērtībām un lasītāja prasībām pēc aktuālas un analītiskas informācijas, kā arī saistošas lasāmvielas," teic D.Andersone.

--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

2009.gada 23.novembrī

Kā būs tālāk? Tā par laikrakstu Diena šobrīd jautā daudzi, un tā daudzi jautā arī par valsti, par mūsu Latviju. Un mēs varam atbildēt - grūtībās dzimst spēks. Savā 19. jubilejā mēs nākam pie Tevis, lasītāj, ar trim vērtību vārdiem - gudri, godīgi un cilvēcīgi.

Gudri. Straujajā laikā, kad daudzi jaunākās ziņas skatās televīzijā un meklē internetā, mūsu mērķis nav noskriet un pārspēt visus ātrumā, mēs varam ko vairāk. Mūsu žurnālisti ir pieredzējuši profesionāļi, kas aiz «kas? kur? kad?» ziņām redz sakarības, spēj tās analizēt, spēj secināt un spēj Tev to izstāstīt.
Valsts, biznesa un ikkatra indivīda līmenī panākot, lai mēs būtu tik gudri no krīzes iziet ar pēc iespējas mazākiem puniem un šīs mācības ņemtu vērā nākamajā augušupejas posmā.
Gudrība saka - nevajag pārtikt no uzkodām, vajag ēst kārtīgi un garšīgi!
Godīgi. Dienas vērtības allaž ir bijusi neatkarība, neuzpērkamība un godīgums, un tā tas arī paliks. Un ar šo mērauklu mērīsim gan sevi, gan ikvienu. Rūpīgi un kritiski.
Cilvēcīgi. Daudzi līdz šim mums pārmetuši, ka esam tikai politiska avīze un, iespējams, daļēji tā pat ir bijis, taču nu mēs seju skaidri un gaiši pagriežam arī pret cilvēkiem, pret viņu grūtībām ar nolūku ieklausīties, saprast un kopā tās pārvarēt. Un ieraudzīt arī tos, kas spēj un var un kas ar iedvesmu ir tik bagāti, ka var tajā arī dalīties.
Uz tikšanos avīzes lappusēs! Un būsim tādi kopā - gudri, godīgi un cilvēcīgi par plaukstošu Latviju.

Tava Diena

Par uzņēmīgiem un atbildīgiem cilvēkiem
Dullums. Jā, tā ir vērtība. Izdomāt, gribēt un izdarīt ko tādu, kam tici tikai pats. Iet savu ceļu. Lai arī tas būtu tikpat neticams un jocīgs kā cēsnieka Kristapa Blaua izvēlētais - Latvijā sākt audzēt kamieļus.
Ieva Alberte, žurnāliste

Par modernu un nākotnē noderīgu izglītību
Gudrība aug ne tikai pilsētās. Līvānu novada mazās Sutru un Jaunsilavas pamatskolas audzēkņi jau kuro gadu pēc kārtas iegūst godalgotas vietas valsts mācību olimpiādēs. Latvija būs stipra caur savām skolām, kuras būs pieejamas visiem, arī mazajam lauku bērnam uz tumšā lauku ceļa, no rīta gaidot skolas autobusu.
Anna Rancāne, žurnāliste

Par atvērtu un plašu kultūras dzīvi
Par kultūru var runāt dažādi, lepojoties ar Elīnas Garančas, Andra Nelsona, Alvja Hermaņa un citu latviešu kultūras personību pasaules līmeņa panākumiem, atbalstot radošo izpausmju daudzveidību tepat Latvijā un izzinot pasaules kultūras norises, kas, ticiet, «attiecas arī uz mums». Kultūra ir mūsu identitātes mugurkauls.
Dita Rietuma, kinokritiķe, Izklaides redaktore

Par liberālu sabiedrību un viedokļu daudzveidību
Šis ir laiks, kad Latvijas sabiedrībai tiek mēģināts piedāvāt vadoņus, kuri nāks un visu nokārtos, taču autoritārisms nav savienojams ar patiesu dialogu, kas ir svarīgākais modernas demokrātijas priekšnoteikums.
Madara Fridrihsone, žurnāliste

Par godīgiem politiķiem un atklātu politiku
Politiskā vara nedrīkst būt instruments alkatīgu oligarhu rokās, pašvaldību mēru amatos no Mākoņiem nedrīkst bīdīt «lielākos kretīnus», un par Valsts prezidenta kandidātu nedrīkst izlemt Zooloģiskajā dārzā. Valstij, glābjot banku, virsuzdevums nedrīkst būt saudzēt divus K, un valsti nedrīkst pārvaldīt trīs A.
Baiba Rulle, žurnāliste

Par drošību uz ielas un mājās
Arī zagļi un slepkavas reiz ir bijuši pavisam nevainīgi zīdaiņi. Un nereti mūsu visu drošība sākas tieši ar šo brīdi. Ar rūpēm, ar nenovēršanos, ar neatļaušanu mūsu bērniem izaugt sliktiem un aizvainotiem. Tad arī neviens neņems līdzi uz skolu nazi un vēlāk neizdomās, ka noziegums var būt risinājums.
Guntis Bojārs, žurnālists

Par lepnu Latvijas vārdu pasaulē
Februārī visa pasaule sekos līdzi ziemas olimpiskajām spēlēm Vankūverā. Kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis reiz jau ir ieguvis olimpisko medaļu, skeletonists Martins Dukurs un Jāņa Miņina bobsleja četrinieks daudzsološi sākuši sezonu, un Latvija būs to valstu skaitā, kura spēlēs prestižajā olimpiskajā hokeja turnīrā. Mums būs, ar ko lepoties!
Māris Zembergs, Sporta ziņu nodaļas vadītājs

Par zaļu, tīru un sakoptu vidi
Ļoti gribas kaut ko labu
Izdarīt ar mūsu dabu:
Nosiltināt gliemim māju,
Apaut zaķim piekto kāju,
Aizšūt mākonim to vietu,
Kas laiž zibeni un lietu,
Lāci, vilku mācīt lasīt,
Lai tie sāk pēc Dienas prasīt!
Egīls Zirnis, dabas apskatnieks un jokotājs

Par veselīgu dzīvesveidu un kvalitatīvu medicīnu
Brīvdienās, klīstot pa Pierīgas savrupmāju rajoniem, skats aizķērās aiz stiklotajām trenažieru istabām. Ienāca prātā - kam viņiem tie te, mežu un pļavu tuvumā? Veselīgāk taču kustēties svaigā gaisā. Skriet, braukt ar divriteni. Pašam nogrābt lapas un nošķūrēt sniegu.
Solvita Smiļģe, Dzīvesstila lapu redaktore

Par iesākto vērtīgo darbu turpinājumu
Latvijas lepnums, Saulainas dienas, Kas notiek?, Dienas Gada balva kultūrā, Piedzīvosim Jāņus - tie ir Dienas kopā ar partneriem īstenotie projekti, kas pastāvēs arī turpmāk un kuru centrā vienmēr būs cilvēks, jauns vai vecs, slavens vai gandrīz nevienam nezināms, bet īpašs.
Anna Muhka, Dienas sabiedrisko attiecību vadītāja

Iepazīsties ar visām abonēšanas iespējām šeit.

Komentāri

  • molders 26.11.2009 00:14

    Cena, par kādu tiek piedāvāts abonēt Dienu nākamajam gadam ir pilnīgi neadekvāta tai kvalitātei, ko piedāvā laikraksts. Esmu abonējis Dienu visu laiku no tās pirmā numura iznākšanas brīža un varu droši apgalvot, ka Diena šobrīd ir nožēlojama atblāzma no pāris gadus atpakaļ iznākoša laikraksta. Satura problēmas bija iezīmējušās jau laiku atpakaļ, bet tas, kas tiek publicēts Dienā šajos pēdējos mēnešos ir ārpus katras kritikas. Tā izskatās, ka diemžēl būšu spiests atteikties no abonēšanas ,jo neredzu jēgu maksāt tādu naudu par nekvalitatīvu žurnālistiku. Aptaujājot cilvēkus, kurus pazīstu varu konstatēt, ka viņi arī netaisās vairāk abonēt šo laikrakstu. Laika nav daudz, ja šajās pāris nedēļās laikraksts nepierādīs savu dzīvotspēju, tad Latvijā būs par vienu dienas izdevumu mazāk. Diemžēl.

  • ddddd. » dienai.lv 27.11.2009 18:16

    Būtu labāk deputātus pie vietas nolikuši.... visiemi valstij algas apgrieza nodokļus līdz griestiem uzlika pabalstiem un pensijām skābekli piegriež.... lai paši sev arī savu algu nogriež 200 ls mēnesī un lai dzīvo un tad būs uhh kāda ekonomija valstij . varu saderēt ka dažiem deputātiem ir tikai vidējā izglītība bet saņem itkā būtu mācijušies 10 gadus universitāte un ieguvuši nezin kādus grādus un zelta medaļas ....

  • zixa » dienai 28.11.2009 21:15

    tie, kas tagad valda galīgi nedomā par tautu. Rociet zem kungiem, lai izcieš sodu.

  • vaļsirdīga atzīšanās 30.11.2009 00:08

    man pilnīgi piekāst jūsu avīzi, kurā vairs nav, ko lasīt - novēlu jums pēc iespējas ātrāk aizklapēties ciet!! :p

  • kašķīgais kašķulis » Dienai 30.11.2009 14:07

    Ak, esiet tik labi un likvidējiet redaktora sleju... vismaz vienu labu darbu izdariet!!! kopš nav vairs jums Raudsepa & Ozoliņa, tie diletantiskie vārsmojumi nav lasāmi... lai kā censtos DB labākie prāti, bet sitācijas analīze + pareiza vārdu izvēle nav viņu stiprā puse... tie ir vairs tikai vidēja raksteļa līmenī no pēdējām lpp. brīviem brīžiem...
    Žēl... :((

  • Sanita 02.12.2009 13:32

    ..ar trim vērtību vārdiem — gudri, godīgi un cilvēcīgi. Jā, varbūt kādreiz tā bija, bet nu jau labu laiku šie vārdi ir tikai tukši saukļi. Diena ir ļoti mainījusies un kļuvusi neobjektīva. Domāju, ka katrs tās lasītājs nu jau zina, kas ir īstie ''Dienas'' saimnieki. Tas, ko jūs tagad pasniedzat, nav baudāms. Ja nav par ko rakstīt, tad tiešām klapējat to bodi ciet..lai nav jālasa kā kāds tur ārvalstu futbolists nevēlas strādāt tur un tur, kā jāuzman avācu līdzjutēji u.tml.muļķības. Es ''Dienu'' nekādā gad.nepasūtīšu un citiem arī nerekomnedēju. Domāju, ka savā muļķībā esat pazaudējuši daudzu cilvēku uzticību.

  • AK, vai! 06.12.2009 14:15

    Nezaimojiet! Šie trīs jēdzieni jums kļust aizvien svešāki.

  • Aleksandrs » Diena 10.12.2009 12:01

    Komentars rakstam "Lemberga amnezija"
    Daudz tiek runāts par t.s."Lemberga stipendiātiem",kuru saraksti esot ģenerālprokuratūras rīcībā.Arī Dienā par to raksta(07.12.2009 Madara Fridrihsone)
    Nevienu šķiet neinteresē ,ja tā varētu teikt "Kargina stipendiati"To izsmeļoši aprakstījis Māris Ruks savā grāmatā "Lielzirneklis - Latvija Valērija Kargina tīklā"
    Kāpēc gan ģenerālprokuratūra neinteresējas par tiem Latvijas politiķiem,kuri gan tagad,gan iepriekš lēmuši likumus un noteikumus valstī "Parex" ietekmē un "Parex" labā? Kargins pat nekautrējās atklāti pateikt:"Faktiski mēs,iesācēji biznesmeņi,paši izstrādājām daudzus valsts lēmumus,likumdošanas aktus,instrukcijas savā biznesa jomā un vēlāk toa iekļāvām varas veidoto dokumentu projektos."(152.lpp.)Tā lūk!Kuri bija tie politiķi,kuri Kargina vēlmes ielika Valsts likumos un lēmumos?Par kādām "stipendijām"?Kāda loma atvēlēta Latvijas likumdevējiem,ja Kargins pašpārliecināticvar teikt..."Vēlāk tos iekļāvām...."Tātad,kā Kargins teica,tā notika!!!

  • Evita » Guntim Bojāram 18.12.2009 21:24

    Gudri, godīgi, cilvēcīgi!
    Lai kā gribētu, bet ar Jums man šie sirdsvārdi neasociejās, kādēļ nepasūtu vairs laikrakstu.
    Lai Jums laimīgs Jaunais gads!

Komentēt rakstu

: :